„Labdien, mēs jums zvanām no bankas. Mēs tikko konstatējām iespējamu krāpniecisku darbību, kas saistīta ar jūsu kontu!“- skan dzīvespriecīga jaunieša balss skaidrā latviešu valodā. „Mūsu pienākums kā bankai ir pasargāt jūs kā vērtīgu klientu. Jūsu nauda vairs nav apdraudēta, bet vai esat gatavs sadarboties ar mums, lai atklātu un apturētu krāpniekus?“
Tieši šādi varētu sākties krāpnieku zvans. Un kurš gan negribētu palīdzēt pieķert krāpniekus? Zvans var šķist nākam no policijas darbinieka vai veselības aprūpes speciālista (it kā kāds no jūsu tuviniekiem, kurš iedevis jūsu numuru, būtu nonācis nelaimē), no elektrības uzņēmuma (ar ieganstu, ka jūsu skaitītājs jāmaina, citādi tas rādot pārmērīgu patēriņu), vai no investīciju kompānijas (piedāvājot fantastisku iespēju, kas esot ļoti ienesīga /s un gandrīz bez riska) un tā tālāk.
Kā izveidot ieradumus, kas palīdzētu aizsargāties pret arvien gudrākām krāpnieciskajām shēmām, stāsta Holm Bank Nepārtrauktības un informācijas drošības vadītājs Allands Parman.
Vēl nesen mierināja tas, ka krāpnieki labi nepārvaldīja latviešu valodu, tādēļ lielākā daļa krāpšanas mēģinājumu notika svešvalodā (piemēram krievu valodā), vai ļoti sliktā latviešu valodā. Tomēr šobrīd jau ar mākslīgā intelekta palīdzību šis šķērslis krāpniekiem ir zudis — un tas nozīmē, ka par mērķi var kļūt ikviens. Man pašam uz parasto telefona numuru mēnesī pienāk divi vai trīs krāpnieku zvani, nereti pat vairāk.
Nav iespējams sniegt vienādus padomus kas pasargātu no visiem esošajiem un nākotnē gaidāmajiem krāpniecības veidiem. Tomēr ir dažas lietas, kas var palīdzēt sevi pasargāt. Lūk, daži mani personīgie novērojumi:
1. Saglabāju telefona kontaktus. Visus man svarīgāko cilvēku telefonu numurus saglabāju telefonā, tāpēc ienākošā zvana laikā parasti redzu, kas man zvana. Ja numurs ir nepazīstams, es uz brīdi padomāju, vai vispār vajadzētu pacelt un atbildēt. Protams, dzīvē ir situācijas vai profesijas, kur tas ir jādara (piemēram, ja esat numuru norādījis sludinājumā vai tas ir publicēts uzņēmuma mājaslapā). Taču, ja es negaidu zvanu no nepazīstama numura, iespēja, ka tas būs vai nu uzbāzīgs pārdevējs vai krāpnieks, ir diezgan liela.
2. Pievēršu uzmanību ziņām. Krāpšanas caur Messenger, WhatsApp, Snapchat un citām platformām notiek biežāk, nekā varētu domāt. Nereti izrādās, ka konts ir pārtverts un ziņas sūta nevis paziņa, bet gan noziedznieks. Atkarībā no nolūka viņš var prasīt pēkšņu palīdzību, piedāvāt negaidītu bagātību vai vēl ko citu. Ja ziņa ir negaidīta vai neparasta, īpaši rūpīgi pārbaudu, vai tā patiešām nāk no īstā avota. Un ja «sena paziņa» sāk ar vārdiem: «Vai tu vari iedot savu telefona numuru?», saruna beidzas uzreiz — šo personu izņemu no draugu saraksta. Maz ticams, ka tādēļ dzīvē kaut ko svarīgu palaidīšu garām.
3. Skepticisms pret nepazīstamiem zvaniem. Ja tomēr paceļu klausuli nepazīstamam numuram, atgādinu sev: es nezinu, kas zvana un nevaru pārbaudīt teikto. Tas var būt krāpnieks. Bankas parasti klientiem tāpat vien nezvana — zvanu varētu gaidīt tikai tad, ja notiek, piemēram, kredīta noformēšana vai kavēti aizdevuma maksājumi. Un arī tad pa telefonu neviens neprasīs PIN kodus, kartes numurus vai citu slepenu informāciju. Policija un citas valsts iestādes cilvēkiem bez iepriekšējas vienošanās arī nezvana. Un pat ja zvanītu, nekas slikts nenotiks, ja šādu zvanu nepieņemšu. Man nav pienākuma atbildēt uz nepazīstamiem numuriem, tērēt uz tiem savu laiku vai ticēt tam, ko tur saka. Ja lieta tiešām ir svarīga, zvanītājs mēģinās vēlreiz vai atradīs citu saziņas veidu.
4. Jau iepriekš pieņemti lēmumi. Esmu izlēmis, ka neko nepirkšu, nepārdošu un neieguldīšu, pamatojoties uz telefona zvanu. Tas palīdz ātri beigt sarunas ar pārdevējiem. Tāpat esmu izlēmis, ka pa telefonu nesniegšu nekādus datus, ja vien tas nav iepriekš uzticami saskaņots. Jā, esmu devis intervijas pa telefonu un atbildējis Centrālās statistikas pārvaldes (Central Statistical Bureau of Latvia) anketētājiem, taču šie zvani bija iepriekš pārbaudīti un saskaņoti.
5. Jo vairāk zina, jo aizdomīgāk. Jo vairāk zvanītājs vai sūtītājs par mani zina (ja avots ir nepazīstams), jo vairāk tas rada aizdomas. Agrāk domāju, ka mana pieticīgā persona nevienu neinteresē. Taču mūsdienās ar tehnoloģiju palīdzību iespējams viegli un lēti apkopot iespaidīgu daudzumu personas datu (personas kodu, dzīvesvietu, radniecības saites, darbavietu, profesionālos kontaktus, biogrāfiju, skolas biedrus, kaimiņus un daudz ko citu). Krāpnieki šo informāciju izmanto, lai radītu uzticamības iespaidu vai „uzspiestu“ uz kādām emocionālām «pogām».
6. Jo vairāk prasa, jo bīstamāk. Jo vairāk otra puse pieprasa, lai es kaut ko daru — ieeju kādā vietnē, nospiežu saiti, lejupielādēju un palaižu failu utt. — jo lielākas aizdomas rodas. Man nav pienākuma darīt to, ko no manis prasa un visbiežāk tas ir pat bīstami. Īpaši jāizvairās no tā, ka kāds uzstāj uz kaut kā instalēšanu datorā vai telefonā. Tas jau ir līdzvērtīgi priekšlikumam: «Vai varu vannasistabā uzstādīt kameru?» — tikai vēl sliktāk. Tā tiek nozagti PIN kodi, kartes numuri, personas dati, uz jūsu vārda var tikt paņemts kredīts, pārdots jūsu mājoklis un atņemta visa nauda.
Varbūt esat dzirdējuši cinisku teicienu: «Muļķiem viņu nauda jāatņem.» Es pats sevi par muļķi neuzskatu, taču arī esmu bijis krāpšanas upuris. Brīdī, kad piedāvājums tiek saņemts, muļķīgi nejūties — šī sajūta nāk tikai pēc tam. Un varēja būt arī sliktāk. Es zinu teicienu: «Izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība!» - bet vilinošs piedāvājums tāpēc ir vilinošs, ka tas tiešām ir vilinošs. Es mācos visu laiku — labāk vēlu, nekā pārāk vēlu.
Nezinu, cik prasmīgs kļūšu krāpšanas pazīšanā, bet esmu kļuvis daudz uzmanīgāks un pat aizdomīgāks pret zvaniem un ziņām no nepazīstamiem avotiem. Es jau iepriekš apdomāju: cik liela ir iespējamība, ka kāds no maniem tuviniekiem patiešām ir nelaimē, pazaudējis telefonu un cenšas tieši ar mani sazināties no sveša aparāta? Iespējamība ir ļoti niecīga. Un ja tā arī būtu, tad viņš droši vien piezvanītu trīs reizes pēc kārtas un vēl nosūtītu SMS. Krāpnieks parasti tā nedara. Tāpēc uz šādiem zvaniem neatbildu. Vai arī, ja atbildu un otrā pusē ir «banka», «policija», «veselības dienests» vai kāda cita «rūpīgā iestāde», saruna no manas puses beidzas uzreiz.