Banku un citu finanšu iestāžu fiziskie aktīvi ir labi aizsargāti, turklāt to filiālēs mūsdienās praktiski nav nekā, ko būtu vērts zagt. Dažas finanšu institūcijas, piemēram, Holm, iztiek bez šādu filiāļu uzturēšanas. Pateicoties stingriem kiberdrošības pasākumiem, arī elektroniskie aktīvi šāda veida iestādēs ir labi aizsargāti. Neviļus rodas jautājums, vai mūsdienās banku laupītājam vispār būtu iespējams kaut ko aplaupīt? Mainoties pasaulei, mainās arī noziedznieku darbības metodes. Maskās tērptu laupītāju vietā arvien biežāk mēs saskaramies ar krāpniekiem, kuri tā vietā, lai zagtu no pašām finanšu iestādēm, kas mūsdienās ir kļuvis pārāk grūti un pat neiespējami, cenšas naudu izkrāpt no iestādes klientiem – ļaunprātīgi izmantojot viņu uzticību un neuzmanību.
Holm kiberdrošības un uzņēmējdarbības nepārtrauktības vadītājs Alands Parmans (Alland Parman) skaidro, kā šādi cilvēki darbojas un kā klienti var pasargāt savus līdzekļus. “Ja atrodaties finanšu iestādes filiālē un vēlaties veikt pārskaitījumu, tad viss ir diezgan skaidri un vienkārši,” viņš saka. “Iestādes darbinieks pārliecinās, ka esat persona, kurai nauda pieder vai arī par to, ka jums ir tiesības veikt attiecīgo naudas darījumu.”
Kā finanšu iestāde zina, kas pārskaita līdzekļus, ja viss tiek darīts elektroniski?
"Bankas un citas finanšu iestādes dara visu iespējamo, lai pārliecinātos, ka tās ir informētas par to, kas ir persona, kas veic darījumu, un ka viņi to dara no brīvas gribas," skaidro Alands. “Lūgumu veikt pārskaitījumu var veikt tikai tas cilvēks, kura rīcībā kaut kas ir un kas kaut ko zina. Cilvēkam, piemēram, var būt virtuāla maksājumu karte telefonā vai pat ID karte un uz lapiņas pierakstīts PIN kods turpat makā. Cerams, ka tā tomēr nav. Ja cilvēkam ir pieejama gan maksājumu karte, gan visi nepieciešamie kodi, tad banka vai finanšu iestāde ir pārliecināta, ka darījums ir īsts un noticis brīvprātīgi.”
Alands saka, ka šīs divas lietas ir jebkura klienta pirmā aizsardzības līnija pret krāpniekiem un zagļiem. "Piemēram, izmantojot savu ID karti un tās kodus, pārliecinieties, ka svešinieki tām nekad nevar piekļūt," viņš brīdina. “Neglabājiet makā maksājumu karti kopā ar papīra lapiņu, uz kuras pierakstīti PIN kodi, jo, ja maciņš tiek pazaudēts vai nozagts, tajā esošo saturu būs viegli izmantot.”
Identitātes zādzību var novērst
Alands saka, ka plaši izplatīta ir arī krāpšana, kas saistīta ar tā dēvēto identitātes zādzību. "Padomājiet, kas varētu notikt, ja jūs kādam aizdotu savu ID karti un iedotu arī tās pieejas kodus," viņš brīdina. “Šie cilvēki varētu paņemt kredītu uz jūsu vārda vai pirkt lietas uz nomaksu, pēc tam atdot jums karti atpakaļ ar virkni saistību, par kurām jūs pat nezinātu — līdz brīdim, kad parādu piedzinēji jau klauvētu pie jūsu durvīm, pieprasot parādu atmaksāt. ” Viņš piebilst, ka iznākums varētu būt vēl sliktāks, ja ar trešajām personām tiktu kopīgoti jūsu mobilā ID vai Smart ID pieejas kodi. "Ikviens, kurš zina jūsu personas kodu un mobilā tālruņa numuru, var pieslēgties jūsu internetbankai," viņš skaidro. “Pēkšņi ekrānā parādās ziņojums, kurā tiek prasīts ievadīt PIN kodu. Jūs varētu domāt: "Nu noteikti neviens nav tik stulbs, ka to vienkārši ievadītu." Taču finanšu iestādēm pārāk bieži nākas saskarties ar klientiem, kuri apgalvo, ka viņi nekad nav ņēmuši tādu vai citādu aizdevumu un ka kāds cits noteikti to izdarījis, viņiem nezinot.
Šādos gadījumos, kā uzsver Alands, klientiem vienmēr jāvēršas policijā. “Tādā veidā viņi var gadījumu izpētīt un, ja paveicas, var izdoties precīzi noteikt vainīgo un saukt to pie atbildības. Bet, ja līgums tiek parakstīts, izmantojot jūsu digitālo identitāti, jūs esat par to atbildīgs, un jums ir jāpierāda, ka tas nebijāt jūs, kas to parakstīja. Tas nekad nav viegli, tāpēc vienmēr ir labāk apstāties un padomāt, pirms ievadāt PIN kodu, kas piepeši parādījies ekrānā.
Ne viss ir tā, kā izskatās
Retāk izplatīta, bet intriģējošāka krāpniecības forma, pēc Alanda teiktā, ir manipulācija ar to, ko cilvēki redz savā datora ekrānā. Šāda veida krāpšanu pēdējos gados izmanto noziedznieki dažādās pasaules vietās. Cilvēki tiek mānīti, ievadot savas paroles un personas datus vietnēs, kas izskatās gandrīz identiski kā viņu internetbanka. “Kādu dienu jūs, iespējams, pārbaudīsiet sava konta atlikumu pareizajā bankas vietnē un pamanīsiet, ka jūsu kontā ir vairāk naudas, nekā vajadzētu,” skaidro Alands. "Tam vajadzētu radīt tūlītējas aizdomas, jo tas var nozīmēt, ka kāds ir iekļuvis jūsu datorā neatkarīgi no tā, vai attiecīgais cilvēks atrodas kaut kur blakus vai otrā pasaules malā."
Alands apraksta krāpniecības veidu, kurš izskatās sekojoši – cilvēks saņem zvanu, šķietami no savas bankas, finanšu institūcijas, IT uzņēmuma vai policijas, informējot, ka ir notikusi kaut kāda krāpniecība vai kļūda un viņiem ir nekavējoties jāielogojas savā internetbankā. Viņiem arī var tikt lūgts instalēt kādu īpašu programmatūru datorā, lai zvanītājs varētu viņiem “palīdzēt”, ļaujot pēc tam to kontrolēt. "Jūs ielogojaties savas finanšu iestādes vai bankas vietnē pilnīgi likumpaklausīgā veidā, bet tad krāpnieks uz sekundi attālināti pārņem jūsu datora vadību un jūs redzat, ka kādas "kļūdas" dēļ jūsu kontā ir iemaksāta milzīga naudas summa," Alands saka. “Protams, īstenībā tas tā nemaz nav — krāpnieks jūsu tīmekļa pārlūkprogrammā rāda jums to, ko vēlas, lai jūs redzētu. Tā kā jūs esat godīgs cilvēks, jūs vēlaties atmaksāt naudu, un voilà! jūs zaudējat savu naudu, jo, veicot iepriekš aprakstītās darbības, patiesībā pārskaitāt kādam savus līdzekļus, nevis summu, kas bija redzama ekrānā un kas turklāt nekad nav eksistējusi.
Viltus tīmekļa vietnes un krāpšana sociālajos tīklos
Citas izplatītas krāpniecības. metodes, kā stāsta Alands, ir saistītas ar viltotu sociālo mediju lapu izveidi, kas izskatās pēc bankas vai finanšu iestādes Facebook lapas un kuru nosaukumā ir tikai viens burts vai simbols, kas atšķiras no īstās lapas nosaukuma. Šādās lapās cilvēki tiek aicināti noklikšķināt uz kaut kādas saites, lai ielogotos portālā vai ievadītu savus datus, lai tos pārbaudītu. Arī balvu izloze tiek izmantota, lai sazinātos ar dalībniekiem un ievilinātu viņus ar viltus ziņām, kurās teikts, ka viņi ir uzvarējuši konkursā. Ir vērts atcerēties, ka bankas vai citas finanšu iestādes jums nelūgs ielogoties savā interneta portālā, lai pieteiktos balvas saņemšanai.
"Turiet acis vaļā un esiet piesardzīgi," brīdina Alands. "Jums vajadzētu biežāk padomāt un uzmanīgi pārbaudīt lietas, pirms piesakāties kādā vietnē vai ievadiet savu informāciju jebkurā interneta portālā. Šie riski ir pavisam reāli.”
Piesardzība un modrība var palīdzēt izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem Lai gan mūsdienās ar banku aplaupītājiem ir iespēja saskarties vairs tikai filmās un televīzijā, krāpnieki un zagļi joprojām ir reāla problēma, un arī šodienas pasaulē ir cilvēki, kas ļoti vēlas izkrāpt no jums naudu. Ievērojot piesardzību un modrību, kā arī mudinot draugus un ģimeni rīkoties tāpat, jūs varat izvairīties no iepriekš aprakstītajām shēmām un citām nepatīkamām situācijām. Laimīgu un drošu finanšu pārvaldību!
Dzelzavas iela 120G, Rīga, LV-1021
54103053771
+371 286 07070[email protected]
LV54103053771